text
stringlengths 0
30.1k
|
|---|
Gan liktens labākas dienas tiem lems;
|
Ar joni jau nepanāksat neko,
|
Vajaga mierā būt ar vismazāko;
|
No dieva puses, ar varu tik ne,
|
Tas pats sev kaitē, kas paģērē;
|
Un, kurš vēl top rupjš, kad tiesu tam liedz,
|
To atstās ikkurš, lai tad sev kliedz!
|
Jo vienīgais ceļš tik ir gaidīt un lūgt,
|
Kurš laipni prot palūgt, kas tādam var trūkt?
|
Bet, kurš ir tiepša, lai pirkstos sev kož,
|
Kad kaimiņa rovītē cepeti ož.-
|
Nu, cerēt, - to var, tas kaitē maz,
|
Ja cerības tikai nau aplamas.
|
I dzejā jau dažu saka, kas lieks.
|
Par jaunības dūšu mums slepeni prieks.
|
Bet dzīvē pārmērs un lepnība
|
Ir tie, kas karjeru izposta, -
|
Tad labāk ir desmitreiz muguru liekt,
|
Ne vienreiz par netaisnību kliegt.
|
Ar laipnību, lēni viss jāiesāk . . .»
|
- Jā, jā, līdz pat pļaukas panest māk;
|
Lai spļauj tev acīs, tu noslauki vien,
|
Jo pilsonim pretī sist nepiedien!
|
- - Es sen jau šo mācību dzirdēju,
|
To sauc par «prātīgu rīcību».
|
MIERA ĻAUDIS
|
Viņš savu dvēseli jums pretim nesa
|
Kā rīta sauli sārtos mākoņos,
|
Un vēsi vēji jums uz pieri dvesa.
|
Jūs segu dziļāk pārvilkāt pār ausīm
|
Un notrīcējāt aukstos drebuļos:
|
«Vai saldu mieru mēs sev laupīt ļausim?
|
Mums viņa dvēsle sirdis nekustina,
|
Tā sauc mūs nezināmos tālumos -
|
Vai tā jel maz ir atļauts, dievs to zina?
|
Vai tiešām mēs lai pakaļ ejam tādam,
|
Kas daili noved dzīves bezgalos -
|
Mēs viņai glītu miera ceļu rādām.
|
Mums sirdis rāmas, dvēsles mieru bauda,
|
Lai saldos sapņos mīļi aijātos,
|
Kur ziedos daiļas rociņas mūs glauda.
|
Kas saldo mieru trauc ar špetnām rokām,
|
Grib daili vest, bet jaucas traipekļos,
|
To īgni atstumjam uz mūža mokām . . .»
|
Vēl daudz tie triec, to pašu vis par jaunu,
|
Tērpj gļēvās domas greznos vizuļos,
|
Aiz skaļiem vārdiem slēpt grib savu kaunu.
|
- Bet savu dvēseli viņš tālāk nesa
|
Kā rīta sauli sārtos mākoņos,
|
Un vēsi vēji viņas priekšā dvesa . . .
|
PIRMIE VĒSTNIEKI
|
Pirms vēl sniegs bij sācis kust,
|
Nāca sīki gāju putni,
|
Pirms vēl sācās pavasara
|
Saules siltā, zaļā vara.
|
Putnu skaļām balsīm klust,
|
Klust un aizsmakt vajadzēja:
|
Zemei viņi neiedvesa
|
Ziedoni, ko krūtīs nesa;
|
Viņi lika iepriekš just,
|
Cik būs krāšņa nākamība, -
|
Gavilēja, drīzi rima,
|
Tad tikai sākās ziedoņa dima.
|
RAINIS
|
TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
|
TREJKRĀSAINĀ SAULĪTĒ
|
Saul' un mēness velti iet
|
Tavām acīm garām . . .
|
SENATNE
|
. . Tur burvīgā gaismā viss zaigo un laistās,
|
Ik skaņa tur dziesmās un saskaņās saistās;
|
Pār pļavām, pār mežiem tur meitenes līgo,
|
No kalna uz kalnu jāņugunis spīgo;
|
Visapkārt kā noslēpums drūmi guļ sils;
|
Tur glāžu kalns mirgo, tur ūdens pils;
|
Iz niedoļa nāras saldsērīgi smejas,
|
Un mēnesnīcā tur laumas vij dejas;
|
Bez saulītes vakarā bāri tur dzied,
|
Tie bargu kungu gaitās iet . . .
|
Bet melnā čūska maļ jūrā miltus,
|
Tos jāēd būs tiem, kam vara un viltus;
|
Tur karā jāj bāliņš - aust asiņains rīts,
|
Pret ienaidniekiem ass zobens trīts,
|
Tad augšā kāps pilskalns iz senseniem laikiem,
|
Iz simtgadu miega caur dūmiem un tvaikiem.
|
Dies saulīte atkal trīskrāsaina:
|
Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
|
KARAĻMEITA
|
Tanī niknā dienā
|
Asins šļācot šķīda:
|
Grima zemē pils un karaļmeita . . .
|
Daiļā karaļmeita
|
Sēd tur dziļā pilī,
|
Sēd un vērpj jau seši simti gadu.
|
Pilī dzintarsienas,
|
Zaļa vara grīda,
|
Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas;
|
Daiļai karaļmeitai
|
Subsets and Splits
No community queries yet
The top public SQL queries from the community will appear here once available.