text
stringlengths 0
30.1k
|
|---|
Dunošs pērkoņratiņš,
|
Dimantspole, zibens pavedieni;
|
Sēd tā zelta krēslā,
|
Acis drūmi kvēlo,
|
Sēd un vērpj ; tai melnais suns pie kājām.
|
Melnais suns pa laikam
|
Norūc, paceļ galvu,
|
Tālu augšā juzdams asins smaku . . .
|
Viņā niknā dienā,
|
Asins šaltēm šļācot,
|
Celsies augšā pils un karaļmeita:
|
Karaļmeita audīs
|
Jaunus gaismas audus -
|
Zibens meti, audi varavīksnas.
|
Jaunās gaismas audi,
|
Līdzi saules segai,
|
Silti apņems visus sāpju bērnus.
|
LAUKA LILIJAS
|
Jūs nezūdaties savas dzīvības,
|
Ko ēdīsat, ko dzersat rītu,
|
Nedz arī savas miesas apsegas,
|
Iekš kā to mīlīgi un silti tītu.
|
Jūs esat it kā putni gaisos brīvi:
|
Nedz viņi sēj, nedz viņi pļauj,
|
Nedz klētīs krāj, nedz kaudzēs krauj, -
|
Un vai tiem maizes trūkst, ko elpēt dzīvi?
|
Jūs baro jūsu tēvs pārpilnībā
|
Un zemie zemes pīšļi tīrumā,
|
Ko jūsu kājas min.
|
Jūs esat skaistās lauka lilijas. -
|
Kā viņas zied un sārtojas!
|
Tas krāšņais, priecinošais skats! - -
|
Nedz viņas strādā, nedz ar vērpj.
|
Un es jums saku: lielais Zālamans pats,
|
Kaut sevi visgreznākās drēbēs tērpj,
|
Ar visām pasauls spožām lepnībām
|
Nau līdzīgs vienai vienīgai no tām.
|
Tik - lepnā zāle, - to tie pīšļi zin,-
|
Šo dienu stāv un rīt kļūs aprīta
|
No zemes pīšļiem un no tīruma,
|
Ko tā, iz viņa spēku sūkdama,
|
Ar kājām min.
|
ZEMNIEKS
|
Smagi zemnieka lēnie soļi nodun,
|
Kad viņš darbojas laukā sūros sviedros,
|
Kad viņš atpūtā svētku dienās staigā.
|
Steigties nākotnei pretim nau viņš radis,
|
Skats tam atpakaļ klīst aizvien uz druvām.
|
Cieti ieaudzis stāv viņš savā zemē,
|
Lidot nejauzdams augstos, zilos gaisos,
|
Spēkus sūkdams iz krūtīm zemes mātei.
|
Tīrais milzeņa bērns, tik liels un lempīgs,
|
Bet, kad celsies, viņš rokām lāčus plēsīs
|
* * *
|
Tas nau tik grūti pravietot
|
Par laimi, rītu un sauli:
|
Jā, tiešām, liktenim vajadzēs tos dot,
|
Bet sen jau tad dusēs šie kauli, -
|
Tie dusēs un trūdēs, un odīs pat,
|
Tad jauno sauli jūs redzēsat.
|
FABRIKAS MEITENES DZIESMA
|
Ak, lakstīgala, nedziedi
|
Pie mana loga sērīgi,
|
Man rītu agri jāceļas,
|
Sirds kūst man vienās žēlabās,
|
Sirds tavām dziesmām līdzi kūst,
|
Kā viņas līst un rimst, un plūst.
|
Man rītu agri jāceļas,
|
Man saules nau tais istabās,
|
Tur putekļi, tur lampas kūp,
|
Tur lēni mana dzīve drūp,
|
Tur lēni, tā kā pulkstens sit,
|
Man velkas stundas sešpadsmit.
|
Tu šūposies vēl saskaņās
|
Līdz rītam, kad man jāceļas,
|
Tev birzē ritēs rasas zelts,
|
Man vecais slogs būs plecos velts -
|
Ak, lakstīgala, nedziedi
|
Pie mana loga sērīgi!
|
VIŅŠ TO ZINĀJA
|
Viņš to zināja
|
Visu to laiku,
|
Kopš viņu sērga
|
Iesāka kratīt;
|
Viņš to zināja,
|
Sen jau zināja:
|
Viņam bij jāmirst
|
Šinī sērgā . . .
|
Viņš visu redzēja,
|
Viņš visu saprata:
|
Kas bija bijis,
|
Kam bija jānāk . . .
|
- - - - - - - - - -
|
- - - - - - - - - -
|
Ap viņa gultu
|
Stāvēja bērniņi
|
Mirkušām piedurknēm,
|
Šņukstošiem deguniem;
|
Sausām acīm,
|
Drebošām rokām
|
Subsets and Splits
No community queries yet
The top public SQL queries from the community will appear here once available.